Zemo cenu grozs praksē: ko rāda piecu veikalu dati pusgada garumā

Zemo cenu grozs pēdējos mēnešos ir kļuvis par vienu no visvairāk apspriestajiem tematiem Latvijas pārtikas mazumtirdzniecībā. Tas ir gan politisks jautājums, gan ļoti praktiska lieta, jo katrs pircējs grib saprast, vai pamata pārtika tiešām ir pieejama par zemāko iespējamo cenu.

Par šo tēmu viedokļu netrūkst, bet daudz retāk redzami dati, kas parāda, kā zemo cenu grozs izskatās praksē ilgākā laika periodā, nevis vienā konkrētā dienā.

Tāpēc letapartika.lv nolēma šos datus analizēt un izmērīt realitāti.

Ko tieši mēs analizējām

Lēta Pārtika ikdienā apkopo un strukturē publiski pieejamo informāciju par veikalu zemo cenu groziem. Tas nozīmē, ka katru dienu tiek fiksēts, kādi produkti un kategorijas veikalos tiek komunicēti kā “zemo cenu grozs”.

Šajā rakstā analizēti dati par piecām mazumtirdzniecības ķēdēm:
Lidl, Maxima, Rimi, Top! un Lats.

Datu periods: - no 2025. gada 2. jūlija līdz 2026. gada 27. janvārim - analizēti gandrīz 2000 unikāli groza ieraksti (dienas × veikali)

dati aptver vairāk nekā pusgadu ilgu periodu

Kā mēs definējām “pilnu zemo cenu grozu”

Šajā analīzē “pilns grozs” nozīmē:

vienā un tajā pašā dienā ir vismaz viens produkts katrā no 10 pamata pārtikas kategorijām, kā to paredz zemo cenu groza koncepts.

Svarīgi uzsvērt — mēs:

nevērtējam cenu līmeni,
nevērtējam veikalu kopējo sortimentu,
analizējam tikai to, kas tiek publiski komunicēts kā zemo cenu grozs.

Galvenais secinājums: pilns grozs ir izņēmums, nevis norma

Apkopojot pusgada datus, parādās skaidra tendence: pilnīgs 10 kategoriju pārklājums publiskajos grozos ir ārkārtīgi rets notikums.

No visām analizētajām dienām un ķēdēm, tikai vienam tirgotājam (Lidl) ir izdevies sasniegt "pilna groza" statusu (visas 10 kategorijas vienā dienā), taču arī tas noticis tikai 36 dienas no novērotā perioda (jeb aptuveni 7,8% gadījumu).

Pārējās četras analizētās ķēdes (Maxima, Rimi, Top!, Lats) šajā datu periodā publiskajos zemo cenu grozos ne reizi neuzrādīja pilnu 10 kategoriju pārklājumu vienlaicīgi.

Tas nenozīmē, ka veikalos nav lētu produktu. Tas nozīmē, ka zemo cenu grozs kā vienots instruments praksē reti spēj nosegt visas pamata vajadzības vienlaicīgi.

Cik pilns grozs ir ikdienā

Lielākajās ķēdēs zemo cenu grozs parasti ir tuvu pilnam, bet reti sasniedz ideālo 10/10 rādītāju. Vidējie rādītāji dienā:

Lidl – vidēji 8,3 kategorijas (visaugstākais rādītājs)
Maxima – vidēji 8,1 kategorija - Rimi – vidēji 7,1 kategorija

Mazākos tīklos publiskā groza pārklājums ir ievērojami šaurāks:

Top! – vidēji 6,2 kategorijas - Lats – vidēji 3,9 kategorijas

No pircēja skatpunkta tas nozīmē, ka zemo cenu grozs biežāk palīdz samazināt daļu no kopējām pārtikas izmaksām, nevis pilnībā nosegt visas pamata vajadzības vienā iepirkšanās reizē.

Kuras kategorijas izrādās visgrūtāk nodrošināt

Vēl interesantāk par veikalu salīdzināšanu ir saprast, kuras kategorijas visbiežāk pazūd no groza neatkarīgi no ķēdes.

Analīze rāda, ka "vājie posmi" zemo cenu grozā nemainīgi ir:

Augļi (iztrūkst visbiežāk)
Zivis
Olas

Šīs kategorijas kopumā nav pārstāvētas vairāk nekā pusē novēroto dienu.
Savukārt piena produkti, dārzeņi un graudaugi ir visstabilāk pārstāvētas kategorijas, kas grozos atrodamas gandrīz vienmēr.

Vai vainīgs sortiments?

Būtiski pieminēt, ka tirgotāju parakstītais Memorands paredz izņēmumu: kategoriju drīkst neiekļaut zemo cenu grozā, ja tirgotāja sortimentā šādu produktu vispār nav.

Tomēr dati rāda, ka visbiežāk iztrūkst tādas fundamentālas kategorijas kā olas, augļi un zivis. Tā kā šie ir pamatprodukti, kas fiziski ir pieejami gandrīz visu analizēto ķēžu plauktos, "produkta neesamība sortimentā" šajā gadījumā nevar kalpot par attaisnojumu regulāriem iztrūkumiem publiskajā grozā.

Ko tas nozīmē zemo cenu groza idejai kopumā

Zemo cenu grozs kā koncepts strādā daļēji. Lielās ķēdes spēj nodrošināt stabilu piedāvājumu (ap 80% no nepieciešamajām kategorijām), taču pilns 10/10 pārklājums praksē ir sarežģīts mērķis, ko ilgtermiņā ir grūti uzturēt.

Tas norāda uz nepieciešamību pircējam būt elastīgam - paļauties tikai uz zemo cenu grozu vienā veikalā, lai iegādātos visu nepieciešamo nedēļai, šobrīd ir praktiski neiespējami.

Svarīgi ņemt vērā

Metodoloģija: šī analīze balstīta uz publiski komunicētajiem zemo cenu groziem Lēta Pārtika datubāzē. Atsevišķi produkti var būt pieejami veikalā plauktā, bet, ja tie nav iekļauti oficiālajā zemo cenu groza komunikācijā vai datos konkrētajā dienā, tie šajā statistikā neparādās. Mēs vērtējam zemo cenu grozu kā informācijas instrumentu, ko redz pircējs.

Dalies ar šo rakstu

Ja tev šķiet, ka par zemo cenu grozu ir svarīgi runāt ar faktiem, padalies ar šo rakstu - tas palīdz uzturēt caurspīdīgumu tirgū.

➡️ Pilna informācija un aktuālie dati pieejami šeit: Zemo cenu grozs